Ierēdņu nozagtā valsts

Politiskas partijas KPV LV valdes loceklis  Raimonds Nipers

Valsts iedzīvotāju vērtējums par valsts un pašvaldību darbību, kā arī uzticība valdībai ir ļoti zema, to  veicina tās ekonomiskā nekompetence un  atbildības trūkums to darbībā, šobrīd valsts un pašvaldību iestāžu rīcību var raksturot kā orientētu uz procesu nevis rezultātu.  Pasaules Bankas reitingā Latvijas valsts pārvalde kompetences ziņā ir ierindota trešajā desmitniekā starp ES valstīm.  Eiropas komisija arī norāda uz   problēmām ar  publiskā sektora efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pašvaldību un valsts uzņēmumiem. 

Vārds IERĒDNIS iedzīvotājiem asociējas ar valsts un pašvaldību darbiniekiem kurus uztur nodokļu maksātāji. 2019. gada 2, ceturksnī valsts sabiedriskajā sektorā bija 290 tūkstoši darba vietu kas  ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, attiecībā pret darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu.  Un 2019. gadā tie atalgojumā ir saņēmuši gandrīz 4,2 miljardus eiro,  liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Sabiedriskais sektors sevī ietver valsts iestādes, pašvaldības,  valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.   Neadekvāti liels nodarbināto  skaits ir pašvaldībās, kad  reģionos būtiski samazinās  iedzīvotāju skaits tad pašvaldībās strādājošo skaits palielinās un pašreiz sasniedz 117 tūkstošus. Kapitālsabiedrībās nodarbināto skaits pārsniedz 80 tūkstošus un to sniegto pakalpojumu tarifi kā ūdens, apkures elektroenerģijas un citi, arī būtiski ietekmē iedzīvotāju maciņus, kā piemēram  Sadales tīkla tarifu cenas  ir trešās lielākās Eiropā.

 Regulāri  tiek  rosināts celt algas   publiskajā sektorā nodarbinātajiem jo it kā   zemais atalgojums liedz piesaistīt izcilības. Atalgojuma atšķirība valsts iestādēs sasniedz pat trīskārtīgu starpību strādājot līdzīgos amatos. Vairāk  kā  60 tūkstošiem,   sabiedriskā sektora darbiniekiem atalgojums mēnesī pārsniedz 2000 eiro, ir arī partijām pietuvināti darbinieki kas spēj saņemt atalgojumu pat  astoņās darba vietās kas mērāms desmitos tūkstošos eiro. Bez šaubām,  motivētiem darbiniekiem par kvalitatīvi paveiktu darbu ir jāsaņem attiecīgi arī  labs atalgojums, bet ja ministrijās sāktu maksāt atalgojumu pēc paveiktā rezultāta tad tur paliktu strādāt kādi piecdesmit darbinieki.

  Un kādi speciālisti  ir nodarbināti  valsts iestādes, kā interesēs tiek realizēta viņu darbība, kāds ir valsts iestāžu darbības mērķi.  Nereti darba apjoms publiskā sektora darbiniekiem ir desmit reizes mazāks nekā privātajā sektorā, bet atalgojums ir divas reizes lielāks. Praktiski nekādas atbildības par pieņemtajiem lēmumiem  un veiktajiem darbiem. To pamata darbība vērsta uz  sevis uzturēšanu, tiek pieņemti likumi un noteikumi  kas nodrošinātu viņu eksistenci un to rīcība nereti ir cieši savijusies korupcijas tīmeklī.

 No laiku laikiem valsts pārvaldes funkciju veikšana  ir deleģēta   politiskajiem ielikteņiem, šoferu dēli un deputātu māsām, kuru kompetence   ir ārpus visām saprāta robežām. Viņi kā baktērijas vairojas ar noteiktu regularitāti, jo viņiem ir īpaši labvēlīgi apstākļi – koruptīvā vide. Viņi ir inficējuši visas valsts pārvaldes, ministrijas un arī pašvaldības iestādes. Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā  korupcija Latvijai izmaksā līdz pat pieciem miljardiem eiro gadā.

 Privātajā sektora uzņēmumu   ekonomiskā darbība ir  vērsta uz rezultātu un to darbinieku atlīdzība tiek noteikta pēc paveiktā darba apjoma. Tāpēc darbinieki  ar labām zināšanām ar augstu IQ koeficientu privātajā sektorā tiek novērtēti, gan atalgojuma ziņā arī labām sociālās garantijas un bonusu veida,  jo tieši viņi veido racionālas idejas un rada produktu pievienoto vērtību.

 Bet  cilvēki ar zemu IQ  koeficientu uzskata sevi  kā nesaprastus un nenovērtētus un mēģina sevi realizēt darbā kurā nav noteiktu mērķu un darba samaksa  nav atkarīga no paveiktā darba, un  tas ir valsts publiskais sektors  kurā tie cenšas iekārtoties. No šiem darbinieka galvenokārt tiek prasīta priekšniecībai lojāla darbība. Rezultātā mūsu valsts sektora iestādēs izveidojusies lielāka  nespējnieku armija kurā veselais saprāts ir atcelts.

 Un  ir liels sociālais  ļaunums,  kad cilvēki  ar augstu IQ   inteliģences koeficientu tiek šādā valsts iestādē kura darbība ir  orientēta uz procesa imitāciju,  šie darbinieki kādā laika periodā pieņem šīs nejēdzības par normu un arī degradējas  un tikai kādi  10% nespēj pieņemt šo absurdumu par realitāti un pamet tādu darbu.

Nekompetences un korupcijas apvienojums bija Dombrovska valdības 2009. gada ekonomiskās  krīzes pārvarēšana, ekonomiskais nepraša par septiņiem miljardiem eiro glāba valsts ekonomiku. Valsts tautsaimniecība “Veiksmes Stāsta” rezultātā  desmit gadu laika periodā ir zaudējusi ap 90 miljardiem  eiro, valsts parāds pašreiz  sasniedz 10,8 miljardus eiro, valsts iedzīvotajiem  parāda apkalpošana  izmaksā vienu  miljonu eiro dienā. Latvija ir  pazaudējusi lielāku  iedzīvotāju skaitu  nekā otrajā pasaules karā, tika izšķirtas tūkstošiem ģimeņu, bērni palika bez vecākiem, iedzīvotājiem brutāli tika atņemti īpašumi, Latvija kļuva par līderi pēc pašnāvību skaita  Eiropā!

Latvijas budžets jau pārsniegs 10 miljardus eiro, valdība  šo naudu    iekasē no valsts iedzīvotājiem un ko pretī iegūs cilvēki  lielā budžeta? Kādus valsts pakalpojumus un kādas  papildus sociālās garantijas? Vai veselības aprūpe būs bezmaksas vai augstākā izglītība būs valsts apmaksāta vai Latvijā  būs Eiropas līmeņa ātrgaitas šosejas, nebūs bērnu dārzos rindu? 

 Latvijas iedzīvotājiem nodokļu un nodevu slogs procentuāli  ir lielāks nekā Zviedrijā, kur  iedzīvotāji arī maksā lielus nodokļus, bet viņi pretī saņem plašus  valsts un pašvaldību noteiktos  pakalpojumus. Alegoriski  izsakoties Zviedrijas iedzīvotāji  saņem  no valsts kvalitatīvus pakalpojumus “Volvo automašīnas” izteiksmē,  bet Latvijā iedzīvotāji saņem no valsts  pakalpojumus veca sarūsējošā “Zaporožeca” vērtībā!

Manipulējot ar statistikas datiem ir iespējams sabiedrībai pierādīt ļoti daudzus apgalvojumus, tajā skaitā tos, kuri ir izdevīgi tikai dažiem. Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir valsts tautsaimniecībā gada laikā saražotais galaprodukts naudas izteiksmē. Ja valdība regulāri ceļ  nodokļus,  īpaši energoresursiem, tad tam  seko visu preču un pakalpojumu cenu pieaugums, realitātē nekāda IKP pieauguma nav - ir vienkārša inflācija! Īstenībā Latvijas IKP ir mākslīgi uzpūsts cipars ar daudziem miljardiem eiro, jo statistikas datos netiek nodalīts reeksports no eksporta un  nav precīzi noteikts (IKP) salīdzināmajās cenās. Finanšu ministrijas  Latvijas “pareizas” IKP pieaugums ir tāds, lai valstij būtu tiesības uz valsts parāda pieaugumu, būtu vienkāršāk aizņemties naudu starptautiskajos finanšu tirgos.

   Latviju 2000. gados dēvēja par Baltijas tīģeri, kuru  salīdzināja ar austrumu valstīm - Āzijas tīģeriem Singapūru, Honkongu un Taivānu.  Tā Singapūra ir nabadzīga ar dabas resursiem tur pat dzeramais ūdens tie piegādāts no Malaizijas, bet  tā piecdesmit gados praktiski no feodālās valsts statusa kļuva par attīstītāko valsti pasaulē un tās teritorija ir tikai puse no Latgales teritorijas.  2017. gadā  IKP uz vienu iedzīvotāju Singapūrā sastādīja 90 tūkstoši eiro, salīdzinājumam Latvijā tas bija vien 13,9 tūkstoši eiro.  Viens no Singapūras satriecošo ekonomisko panākumu pamatiem  bija barga valsts korupcijas apkarošana.

 Latvija ir valsts Baltijas jūras krastā, viena no zaļākam valstīm Eiropā, šeit auglīgākā zeme, meži un liels daudzums ezeru, laba vieta dzīvošanai. Citur pasaulē tiek ieguldīti lieli līdzekli  tuksnešu un akmeņaino  zemju vietās lai  ierīkotu apūdeņošanas sistēmas, lai tur ko varētu nodarboties ar zemkopību un dzīvot.  Bet mūsu ierēdniecība ar ekonomiskām metodēm Latvijā izveidoja izcili  nelabvēlīgu dzīves vidi cilvēkiem.

 Darba ņēmējiem ar darba algu līdz 1000 eiro  ir vidēji jānostrādā 9 mēneši gadā lai nomaksātu visus nodokļus un nodevas,  kopējais slogs pārsniedz 70% no ienākumiem. Viņu veidotā nodokļu sistēma ir vērsta lai nodrošinātu labklājību apmēram  90 000 valsts iedzīvotājiem un ap 600 000 valsts iedzīvotāju ir  pakļauti nabadzībai. Strādājošie ir transformēti par trūkumcietējiem, ap 350 tūkstošiem darbaspējīgo iedzīvotāju ir kļuvuši par ekonomiskajiem bēgļiem.  Valstī  palikuši tikai  400 tūkstošu, tiešo nodokļu maksātāju kuri ģenerē visu nodokļu masu. No viņu nomaksātiem nodokļiem tiek uzturēti 550 tūkstoši pensiju saņēmēji un  arī valsts publiskais sektors.

 Attiecībā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks) valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaitu  būtu  jāsamazina apmēram par 90 000 darbiniekiem,  Samazinot nodarbināto skaitu un tos integrējot privātajā sektorā, tautsaimniecība pārietu citā ekonomiskajā attīstības fāzē. 

Uz valsts sektora samazināšanas rēķina varētu atrisināt daudziem gadiem ilgi ielaistās ekonomiskās problēmas. Galvenais netiktu  bremzēta ekonomiskā attīstība, mazinātos birokrātiskais slogs  un korupcijas riski, tiktu atrisināta akūta darba spēka pieejamība, varētu mazināt darbaspēka  nodokļus, palielināt veselības aprūpes finansējumu, sakārtot autoceļu tīklu. Fiskālais efekts sastādītu vismaz trīs miljardus eiro!

 Pašreiz Latvija ir IZDEVUSIES VALSTS  ierēdņiem, kuru tie 28. gadus ir to nemitīgi  izzaguši. Mainās Saeimas deputātu korpuss, mainās valdības ministri bet absurdais ekonomiskais kurss paliek nemainīgs jo to veido mūsu lielā koruptīvā un nekompetentā valsts pārvalde!