Tiesā iesniegts pieteikums
06.12.202. politiskās partijas "KPV LV" valde, kas tika reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 07.01.2021., vērsusies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar pieteikumu par politiskās partijas “Par Cilvēcīgu Latviju” (iepriekš – politiskās partija “KPV LV”, Reģ. Nr. 40008253188). 12.12.2020. Ārkārtas biedru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.
Pieteikumam pievienoti deviņi pielikumi, kā pierādījumi, par to, ka 12.12.2020. Ārkārtas biedru sapulcē pieņemtie lēmumi nebija atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likuma pantiem un partijas Statūtiem, kā arī viss audio/video ieraksts no biedru sapulces gaitas.
Prasītāji - A. Zaļakmentiņa, A. Vējš, T. Andersons, E. Lazda un R. Nipers, pamatojoties uz Biedrību un nodibinājumu likuma 40.pantu, izmantoja savas tiesības. Kā atbildētāji uzrādīti M. Možvillo, I. Krapāne un Ē. Pucens, kuri parakstīja Protokola izrakstu un iesniedza UR, uz kā pamata 12.12.2020. tika veiktas izmaiņas partijas reģistrā.
Iesniegtais Protokola izraksts krasi atšķiras no pilnā Protokola. No Protokola 20 paragrāfiem, pēdējā iesniegtajā Protokola izrakstā ir uzrādīti tikai trīs paragrāfi - balsojums par neuzticības izteikšanu valdei, valdes balsojums par katru atsevišķi un balsojums par Statūtu grozījumiem, kas skar partijas nosaukuma maiņu.
Dokumentos redzams, ka sākotnēji tika grozīti Statūti, pamatojoties uz 28.03.2020. apstiprinātajiem Statūtiem, bet UR ir iesniegti tādi paši Statūti, kuri grozīti 06.12.2020 ārkārtas biedru sapulcē, tikai nomainīts nosaukums. Prasītāji uzskata, ka biedri sapulcē ir balsojuši pilnīgi par citiem lēmumiem. Tas pats attiecas uz valdes skaitlisko sastāvu - biedri balsojuši par 9 valdes locekļiem, bet UR iesniegti tikai 7 valdes locekļi, kur palika divi? Prasītāji saredz dokumentu safabricēšanu, jo iesniegtais UR nav atbilstošs faktiskajam Protokolam.
12.12.2020. Ārkārtas biedru sapulces organizētāji ir pārkāpuši likumu vairākās epizodēs un maldinājuši biedrus. Par dokumentu viltošanu, pēc Krimināllikuma 273. panta prasītāji arī vērsušies KNAB un Valsts policijā, iesniedzot visus pierādījumus, kas apliecina, ka ārkārtas biedru sapulces lēmumi ir neliģitīmi.
Ņemot vērā to, ka Reģistra, atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta otro daļu, kompetencē neietilpst politiskās partijas lēmumu pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Biedrību un nodibinājumu likuma 40. pantā, kuru atbilstoši Politisko partiju likuma 33. panta piektajai daļai piemēro arī politiskajām partijām, ir noteikts, ka tiesa, pamatojoties uz biedrības biedra, valdes locekļa, revidenta (arī citas institūcijas, ja tas noteikts statūtos) pieteikumu, var atzīt biedru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai ir pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā.