1871 - 1939
KPV.LV ministri, deputāti un biedri aicina iedibināt jaunu tradīciju un 18. novembrī doties uz mūsu valsts otrā prezidenta G.Zemgala kapavietu un pieminēt viņa nozīmīgumu mūsu Latvijas vēsturē.
Advokāts, politiķis, revolucionārs, virsnieks, kurš
karojis divos karos, Latvijas valsts otrais prezidents, Gustavs Zemgals.
No nedaudzajām fotogrāfijām, kas saglabājušās, mūsos
raugās laipns, cienījams kungs, par kuru mēs zinām vien to, ka viņš ir bijis
Latvijas Republikas otrais prezidents. Ar to mūsu zināšanas par vienu no
Latvijas izcilākajiem politiķiem apraujas.
Tomēr vai zinām to, ka 1918. gada 18. novembrī, stāvot šauteņu
stobru priekšā, tieši Gustavs Zemgals kāpa uz Rīgas pilsētas II teātra
(Nacionālais teātra) skatuves un pasludināja Latvijas Republiku? Minējumu būs
daudz, bet atbilde ir viena - Gustavs Zemgals bija tas, kurš pateica
burvju vārdus: „Ja vajag, tad vajag. Es to izdarīšu!” Tieši viņam ir jāpateicas
par 18. novembra sapulces vadīšanu, un Latvijas vēsturē viņam būtu ierādāma ne
mazāk svarīga vieta, kā Franklinam ASV vēsturē.
Vēlāk viņu palūdza vēl vienu reizi – kad mūžībā pēkšņi
devās pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste, un tā laika politiķu Zoodārza
sarunas nonāca strupceļā, Zemgals bija tas vīrs, kurš piekrita stāties viņa
vietā. Tad, kad prezidentūras termiņš bija galā, viņš pateica: „Es savu darbu esmu izdarījis, un vairāk man
par prezidentu būt neprasiet!”
Viņa prezidentūra iztika bez skaļiem vārdiem un
konfliktiem, lielākais notikums bija Zviedrijas karaļa vizīte. Arī likumu
izdošanā viņš nejaucās, šķietami jau neko īpaši nedarīja, vien apžēloja 648 notiesātos trīs gadu laikā. Pa vienam
cilvēkam ik trijās dienās...
Demokrāts, Baltijas Ūnijas
prezidents, viņš palika uzticīgs Latvijai un demokrātijai līdz mūža galam.
Vai nebūtu godīgi vismaz
reizi gadā pieminēt Gustavu Zemgalu?